Par veiktajām darbībām no 01.05.2019. līdz 31.07.2019. projektā Nr. 1.1.1.1/16/A/094

26. marts, 2021 pl. 20:08

Laika periodā no 01.05.2018. līdz 01.08.18. projektā Nr. 1.1.1.1/16/A/094 “Perspektīvas augļaugu komerckultūras – krūmcidoniju (Chaenomeles japonica) vidi saudzējoša audzēšana un bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas” veikta daļēja šķirnes stādu novērtēšana Madonā, SIA “Cooperative” apsaimniekotā īpašuma ierīkotajā 1,5 ha izmēģinājumu laukā. Šķirņu stādiem tika vērtēts krūma veselīgums, novēroti ziedēšanas datumi, ziedēšanas stiprums, ziedpumpuru salizturība.

Regulāri projekta ietvaros tiek apmeklētas krūmcidoniju audzētāju saimniecības visā Latvijas teritorijā.

Raksturojot šķirnes krūma veselīgumu (ziemcietību) pēc otrās ziemas varam konstatēt, ka ziema ar biezu sniega segu labvēlīgi ietekmē krūmcidoniju veselīgumu. Visas trīs šķirnes- ’Darius’, ’Rondo’ un ’Rasa’, labi pārziemoja. Apsekojot izmēģinājuma lauku pēc pārziemošanas novērota minimāla galu apsalšana. Netika konstatēti izsaluši krūmi.

Šogad nosakot ziedpumpuru salizturību konstatējām, ka visvairāk ziedpumpuru izsala šķirnei ’Darius’ variantā ar agrotekstilu ( no 100 ziedpumpuriem – 21 bojāts). Visām šķirnēm ziedpumpuru salizturība bija 95 – 79 % robežās.

1.att. Šķirnes ‘Rondo’ ziedpumpuri.

Krūmcidoniju šķirņu stādu ziedēšana lēnam sākusies no 8. maija, bet pilnziedu sasniedza no 16.05. līdz 18.05. Šķirne ’Rondo’ pilnziedu sasniedza divas dienas vēlāk nekā pārējās šķirnes.

2019. gada šķirņu ziedēšanas intensitāte bija vidēja. Ziedēšana bija ļoti nevienmērīga šķirnes robežās. Iespējams sausums, kas bija novērots pagājušajā gadā, kā arī 2019. gada pavasarī, ietekmēja ziedēšanas intensitāti. Daudz ziedu arī nobira, bet augļi kas aizmetušies pēc izmēriem ir mazāki nekā 2018. gadā.

Apsekojot lauku konstatēts, ka 2019. gada laika apstākļi ir labvēlīgi slimību ierosinātājiem. Jau jūlija vidū konstatēta lapu plankumainība, ka arī augļu puve. Cik stipri izplatīsies un vai ietekmēs ražu varēs noteikt vēlāk.

Jūnija sākumā tika paņemti augsnes paraugi ar augsnes zondi. Paraugi tika paņemti divos dziļumos (0-20 cm, 20-40 cm).

2.att. Augsnes paraugu ņemšana ar zondi.

Augsnes analīzes tiek veiktas, lai iegūtu informāciju par augsni, piemēram, augsnes sastāvu, pH līmeni, organisko vielu sastāvu, u.c.. Šī informācija palīdz novērtēt augsnes auglību, augu augšanas potenciālu, kā arī izstrādāt mēslošanas plānu.

Tā kā krūmcidonijas stādi ir ievērojami paaugušies, zālājs rindstarpās nevar stipri ietekmēt krūmcidoniju augšanu un attīstību, bet var kalpot kā papildus barības vielu avots. Tādēļ rindstarpās tika iesēts zālājs, kurā sastāvā ir baltais āboliņš, sarkanā auzene un pļavas skarene. Kā arī platākajās rindstarpās tika sastādīti šķirnes ‘Darius’ un ‘Rasa’ konteinerstādi. Stādīšanas mērķis ir pārbaudīt konteinerstādu ieaugšanu vasaras vidū.

3. att. Šķirnes konteinierstādu sakņu sistēma.

4. att. Krūmcidoniju stādīšana.