Par projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/094 veiktajām darbībām periodā 01.05.2018. – 31.07.18.
27. augusts, 2018 pl. 10:25,
Nav komentāru
Šķirnes vertēšanai katrā variantā izlases kārtā izvēlēti 30 augi, kuriem tika vertēts krūma veselīgums, ziedēšanas laiks, ziedēšanas stiprums, slimībizturība un kaitēkļu bojājumui (skat. 1. tab.).
1. tabula
Šķirnes stādu novertējums (1-5 ballēs)
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
B1 – apdobē ģeotekstils ar 350 g biohumusu
B2 – apdobē ģeotekstils bez biohumusa
B3 – melnā apdobe ar 350 g biohumusu
B4 – melnā apdobe bez biohumusa
Raksturojot šķirnes krūma veselīgumu (ziemcietību) pēc pirmās ziemas konstatēts, ka visas trīs šķirnes- ’Darius’, ’Rondo’ un ’Rasa’, labi pārziemoja. Katrai šķirnei tika novērota dzinumu galu apsalšana, vairāk (aptuveni 10 – 15 cm) šķirnei ’Rasa’. Šķirnēm ’Darius’ un ’Rondo’ apsalušo galu garums nepārsniedza 10 cm. Galu apsalšana nebija tik nozīmīga, lai traucētu tālākai krūmcidoniju attīstībai, krūmi ātri un ļoti labi sakuploja.
Visā izmēģinājumu laukā ziemas periodā izsala 9 šķirņu stādi (6 gab. nosala melnajā abdobē), kas ir salīdzinoši maz no visa stādu daudzuma.: ’Darius’ – 3 gab., ’Rondo’ – 2 gab., ’Rasa’ – 4 gab. Izsalšanas iemesli varēja būt dažādi piem., kopšanas laikā traumēts vai izkustināts stāds, reljefa īpatnības u.c.
Ziedpumpuru salizturību šogad noteikt nevarēja, jo krūmcidoniju ziedēšanas laikā salnas netika novērotas.
Krūmcidoniju šķirņu stādu ziedēšana lēnām sākusies no 12. maija, bet pilnziedu sasniedza 19.05. – 25.05. Šķirnei ’Rasa’ un ’Darius’ variantos melnā abdobē ar un bez biohumusa ziedēšana sākusies 19. maijā.
Ziedēšanas intensitāte šķirnes stādiem bija atbilstoša jaunajiem augiem, vizuāli vertējot augus mazāk ziedu bija šķirnei ’Rasa’.
Raksturojot stādu slīmībizturību vasaras otrajā pusē varēja pamanīt minimālus bojājumus – nelieli apaļi vai neregulāras formas plankumi uz lapām (skat. 1.att.), bet nelielā daudzumā. Plankumi tika novēroti visām trim šķirnēm.
1. att. Lapu plankumainības
Katrai šķirnei bija pamanīts arī kads krūms ar 1 nokaltušu zariņu, vai zara galu (skat. 2. att.).
2.att. Nokaltuši krūmcidoniju zari
Apsekojot izmēģinājuma lauku nelielā daudzumā konstatēta arī augļu puve (skat. 3. attēlu).
3. att. Augļu puve šķirnei ’Rasa’
No kaitēkļiem bija novēroti pārsvarā lapu tinēji (skat. 4.attēlu). Minimālā daudzumā bija lapputis (skat. 5. attēlu), kuru izplatību ierobežoja dabīgie ienaidnieki - marītes (marītes bija sastopamas lielā daudzumā visā izmēģinājuma laukā) . Konstatēti arī gliemeži, bet lielā sausuma dēļ to daudzums bija ļoti neliels.
4. att. Lapu tinēji
5.att. Kūkaiņu bojājumi
Otrajā augšanas gadā šķirnes stādi ir veseli ar minimāliem bojājumiem. Lapu plankumainība, kas ir konstatēta stādījumos, iespējams paradījas augiem ilgstoši atrodoties stresa stāvoklī, ko izraisīja ilgstošs sausums. Līdz ar to augu dabiskā pretestība pret augu patogēniem samazinājusies.
Kukaiņu bojājumi arī nebija tik nozīmīgi, lai traucētu augu augšanai un attīstībai.
Novērojumi:
Ņemot augsnes paraugus varēja pamanīt, ka biohumusa granulas nav pilnībā sadalījušās;
Novērots atsevišķu barības elementu (iespējams Mn) trūkums, lapas pa vidu zaļas, apkārt dzeltenas.
