Par veiktajiem pasākumiem ERAF projekta nr. 1.1.1.1/16/A/094 ietvaros no 01.08. - 31.10.
Madonā, SIA “Cooperative” apsaimniekotā īpašuma ierīkotajā 1,5 ha izmēģinājumu laukā tika turpināta stādījumu kopšana.
Rindu starpas tika apkoptas 5 reizes, kopā sezonā 10 reizes ar augsnes virskārtas disku ecēšām un kultivatoru. Apstrādes dziļums līdz 5 cm.
Stādi melnajās apdobēs tika mehāniski rušināti 4 reizes, kopā sezonā 8 reizes ar uzņēmuma eksperimentālo rušinātāju.
Tika novērots, ka regulāri rušinot mehāniski, ap katru krūmu veidojas aptuveni 5 cm - 10 cm plata josla, kurā nezāles ieskauj krūmu. Lai izvairītos no nezāļu ietekmes uz krūmcidoniju konkurētspēju barības vielu uzņemšanā, katrs stāds tika aprušināts ar rokām. Īpaši izteikti šis novērojums attiecās uz konteineru stādiem. Katrā kopšanas reizē vismaz viens no stādiem tika izrauts aiz sakņu sistēmas, kas nebija iesakņojusies. Tātad ar šāda veida stādiem ir jāiegulda lielāks roku darbs salīdzinājumā ar kailsakņiem, kas tajā pašā laikā ir labi iesakņojušies, kopš stādīšanas.
Stādi melnajā tekstila apdobē tika aprušināti vietās, kur tekstilā ir caurums auga stumbram. Tāpat katrai tekstila apdobei tika rušinātas malas 10 cm -25 cm, vietās, kur tekstils ir ierakts zemē. Mehāniski kopjot rindstarpas ar augsnes virskārtas apstrādes tehniskajām vienībām ir jāievēro zināma distance no tekstila, lai to nesabojātu, tādēļ veidojas josla gar tekstila malu, kas jāapstrādā, izmantojot roku darbu.
Nepastāvīgo laika apstākļu dēļ lauka kopšana nenotika pēc plāna. Pārāk lielā mitruma dēļ augsnes virskārta bija slidena un gluma. Šādos apstākļos bija sarežģīti kopt stādījumu, dēļ reljefa īpatnībām darbs ritēja lēnāk. Tehnikas slīdēšanas, zemes sablīvēšanās un sanesumu veidošanās dēļ bija apgrūtināti veikt lauka kopšanas darbus. Tāpat arī tika novērots, ka lietainu laika apstākļu ietekmē veiktie zemes apstrādes darbi ir mazāk efektīvi nekā labos, saulainos laika apstākļos un apstrāde ir nepieciešama biežāka.
laborants apstādījumu kopšanā G. Eglītis
Veģetācijas perioda beigās veikta stādījumu apsekošana, kā arī veikti šķirņu stādu garuma un dzinumu skaita mērījumi.
Iegūto rezultātu salīdzināšanas atvieglošanai, kā arī, lai varētu novērtēt atšķirību būtiskumu, veikta datu matemātiskā apstrāde. Tā veikta, izmantojot divfaktoru dispersijas analīzi.
Secinājumi:
Pēc pirmā gada pētījumu rezultātiem konstatēts, ka:
Krūmcidoniju stādu garumam starp variantiem (apdobē ģeootekstils ar 350 g biohumusu, apdobē ģeotekstils bez biohumusa, melnā apdobe ar 350 g biohumusu, melnā apdobe bez biohumusa) vidējiem rādītājiem nav novērotas būtiskas atšķirības.
Lielākais dzinumu skaits konstatēts šķirnei ’Rasa’ visos variantos, bet variantā A – apdobē ģeotekstils ar 350 g biohumusu, atšķirības ir būtiskas.
Vismazākais dzinumu skaits konstatēts šķirnei ’Rondo’.
Izmēģinājumus nepieciešams turpināt, jo precīzu secinājumu izdarīšanai nepieciešami vismaz 3 gadu dati.
Laborants agronoms G. Gmizo
